Latvijas Radio runas kursi - Tematiskie raksti

Labs runātājs no viduvēja atšķiras ar spēju pārvaldīt savu elpu

Fri, 26 Jan 2024 08:52:00 +0000

Miera stāvoklī elpojam 18-20 reižu minūtē, taču runājot mūsu elpa pagarinās. Tāpēc ir svarīgi to attīstīt un veidot stipru, lai varam loģiski novadīt savu domu līdz klausītājam, neķerot pēc elpas nepiemērotos frāzes brīžos. Elpu iespējams attīstīt, regulāri veicot fiziskas aktivitātes, kā speciāli trenējot, piemēram, ar Vima Hofa vingrinājumiem vai jogas pilno elpošanu.

Zane Daudziņa, runas pedagoģe un aktrise, mums atgādina kādu vienkāršu patiesību. Proti, pirmkārt, mums ir jāpārvalda savs ķermenis un elpošana, un tikai tad mēs varam cerēt, ka kontrolēsim savu domu gaitu un apkārt esošo cilvēku uzmanību, kas vērsta uz mūsu domu gājienu.

Par to, kā darbojas holandieša Vima Hofa metode, kuru arī Latvijā var praktiski apgūt, un kādi ir šīs metodes plusi un mīnusi iespējamas noklausīties Latvijas Radio 1 raidījumā "Kā labāk dzīvot" Latvijas Radio mājaslapā.

Savukārt Latvijas Radio 3 - Klasika raidījumu "Vai zini?", kurā runas pedagoģe un aktrise Zane Daudziņa stāsta par elpas nozīmi publiskajā runā, pilnā garumā iespējams noklausīties šeit.

Pirms uzstāšanās pārņem lampu drudzis: ko darīt un kā sev palīdzēt?

Sun, 14 May 2023 18:00:00 +0000

Lampu drudzis jeb satraukums pirms publiskas uzstāšanas pavisam nepazūd lielākoties nekad, taču to ir iespējams kontrolēt, atrodot paņēmienus, kas palīdz nomierināties. Tā var būt gan katastrofu scenāriju izspēlēšana galvā, gan pasākuma vizualizēšana pirms tā, gan meditācija vai joga, Latvijas Radio 1 raidījumā "Vai tas ir normāli" iesaka klīniskā psiholoģe Ieva Melne.

Nereti pirms uzstāšanās cilvēkus pārņem tā saucamais lampu drudzis jeb šķietami nepārvarams uztraukums, kad pēkšņi aizmirstas dziesmu vārdi, aizlūst balss vai sastingst ķermenis. Daloties savā pieredzē, mūziķis un komponists Jānis Holšteins-Upmanis teic: "Tas tikai tā šķiet, ka tu 18 gadus mokies pa to skatuvi un kļūsti arvien cietāks, un nu jau sāc visu darīt no vieglas rokas, bet nē. Iespējams, pieredze dod to, ka tu esi jau pieredzējis ļoti daudz dažādas situācijas un gluži vienkārši zini, kā no tām izkļūt. Tajā pašā laikā tas vieglais satraukums vienmēr ir neizbēgams."

"Satraukums īstenībā varot attīstīties dienas, nedēļas vai mēnesi pirms uzstāšanās, ja pasākums tev ir nozīmīgs," raidījumā skaidro Melne. "Pētījumos raksta, ka cilvēki tiešām ļoti bieži domā par to, kā citi mani uztvers, līdz ar to parādās bailes no tā, ka tu varētu tikt apkaunots. Tad iestājas reakcija sastingt, bēgt vai cīnīties." Bailes ir pavisam dabiska reakcija uz satraukumu, kas senatnē cilvēkiem pat palīdzējusi izdzīvot, tāpēc pirms publiskās uzstāšanās svarīgi sev atgādināt – visticamāk, tu izdzīvosi, šis nav nekas bīstams. "Ir vērtīgi tādā situācijā sev atgādināt, ka tas, ko es jūtu, ir emocijas, un nemēģināt īpaši tās racionalizēt. Ķermenim ir reakcijas, un tad, kad apjēdzam, kam mēs gatavojamies un kas ir mans mērķis, kāpēc es te to laiku pavadu, lai sagatavotos, tad ar dažādām metodēm var mobilizēties un vienkārši paveikt darbiņu, mazinot satraukumu," norāda Melne.

Holšteins-Upmanis, daloties savā pieredzē, atklāja, ka viņam no lampu drudža izvairīties palīdz visu iespējamo katastrofu scenāriju izspēlēšana galvā.

Izejot cauri katram solim un rodot risinājumu katrai iespējamajai katastrofai, iespējams secināt, ka visas katastrofas tāpat galu galā beidzas labi, ja esi tām gatavs.

Jāatceras, ka vienīgais, kurš zina, ka esi satraucies, esi tu pats, un tas vien neko neliecina par to, kā tev veiksies, jo satraucas visi – arī jomas profesionāļi ar gadiem ilgu pieredzi. Lai atbrīvotos, lieti noder humors – publisko uzstāšanos var sākt ar kādu joku, izveidojot cilvēcisku kontaktu ar auditoriju. "Satraukums nepazūd, bet ir būtiski, ka tu saproti, kas ir tās tehnikas, kas tev palīdz savākties. Kāds aiziet pasēdēt mierā, kāds pameditē, cits ar jogu nodarbojas, citam uz baznīcu vajag aiziet. Katram ir savas lietas. Ja to praksi vari ikdienā ieviest, tas ir tāds atspēriena punkts, kurā tu paskaties – es izdarīšu šo, un man paliks vieglāk," norāda Melne.

Pilnu Kristiānas Lapiņas veidotā raidījuma "Vai tas ir normāli" epizodi par lampu drudzi iespējamas noklausīties Latvijas Radio mājaslapā.

Ko varam mācīties no prezidentu uzrunām?

Thu, 30 Mar 2023 07:00:00 +0000

Prezidentu uzrunas vienmēr ir bijis virtuves sarunu un mediju sīkas analīzes objekts. Tās ir bijušas iedvesmojošas, pacilājošas, pelēkas un garlaicīgas. Prezidentu runas ir spilgti iezīmējušas gan ģeopolitisko kursu, gan sociālo noskaņojumu valstī.

Līga Romāne-Kalniņa pētījumā, analizējot Baltijas prezidentu uzrunas, secinājusi, ka viņu runās izmantoti dažādi lingvistiskās pārliecināšanas paņēmieni, kas palīdz ne tikai uzrunāt klausītāju emocijas, bet arī - mūsu vērtību ķēdes.

Prezidentu publiskās runas ir kā lingvistisko resursu karnevāls.

Vairas Vīķes-Freibergas uzruna Dziesmu un deju svētkos “Rīgai 800” 2001. gadā ir leģendāra. Uz to cilvēki atsaucas joprojām, sakot, cik ļoti mums toreiz kaut kas tāds bija nepieciešams. Prezidente ar savu runu desmit gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mūs stiprināja un no jauna formēja mūsu nacionālo identitāti.

Ar vārdiem "Mēs esam vareni. Mēs esam diženi. Ko mēs gribam, to mēs varam. Ko mēs varam, to mēs darām," Vaira Vīķe Freiberga centās apgāzt latviešu tautas kompleksu, ka mēs ilgi esam bijusi apspiesta tauta. Viņa savus vārdus aicināja skaļi atkārtot. Tas ir viens no pozitīvās manipulācijas paņēmieniem. Arī Igaunijas prezidents Lennarts Meri to ļoti aktīvi izmantoja.

Pilnu Latvijas Radio 1 raidījuma "Zināmais nezināmajā" ierakstu par spilgtākajiem piemēriem publiskās runas vēsturē iespējams noklausīties Latvijas Radio mobilajā lietotnē vai mājaslapā.

Vai zini, ka runas procesā piedalās 40 muskuļi?

Thu, 29 Dec 2022 06:00:00 +0000

Runas procesā kopumā piedalās 40 dažādu muskuļu, un tie spēj veikt 225 dažādas darbības sekundē. Vidēji aptuveni 15 muskuļi saraujas katrā milisekundē. Šo procesu ar prātu nav iespējams kontrolēt, līdz ar to nākas paļauties uz intuitīvo spēju koordinēt un kontrolēt šo sarežģīto instrumentu.

Ja vēlamies labi runāt, tad muskuļi, kas atbild par artikulāciju, mēli, lūpām un citiem muskuļiem, ir jātrenē, līdzīgi kā trenējam roku vai kāju muskuļus, stāsta runas pedagoģe, aktrise Zane Daudziņa.

Dikcija, ko nodrošina ar labu, skaidru un kontrolētu artikulāciju, ir mūsu inteliģences vizītkarte. Svarīgi apzināties, ka runas mirklis nav īstais brīdis, lai trenētu artikulāciju – tas jādara mājās, jo, trenējot konkrētus burtus publiskās runas laikā, klausītājs tam ievērsīs papildus uzmanību un neuztvers runātā domu un jēgu. Piemēram, sēdēdami pie stūres varam runāt vienkāršus mēles mežģus – Zanes Daudziņas iecienītākais ir “viņu rītu ripu situ, citu rītu stibu cirtu”, jo tur ir divas ļoti svarīgas pozīcijas: i-u, kad lūpas tiek savilktas uz sāniem un uz priekšu un visu laiku tas aktīvi mainās; un tur ir svarīgi līdzskaņi – v, kas paredz iekošanos ar augšzobiem apakšlūpā, un r.

Ļoti svarīgi arī turēt skaidru galvu – nepietiek ar labi satrenētu mutes muskulatūru. Ja esam inerti savā prātā un neapzināmies vēstījumu, tad skaidra muskuļu darbība nepalīdzēs būt labi uztveramiem. Svarīgi nodrošināt taisnu un konkrētu saikni no smadzenēm uz muskuļiem.

Vēl Zane Daudziņa iesaka paņemt starp zobiem korķi un parunāt ar šķērsli mutē, un tad, kad to izņem, tad mutes muskuļi veiks savas funkcijas daudz vieglāk. Pēc šiem vingrinājumiem būsim gatavāki savai dienai.

Latvijas Radio 3 - Klasika raidījumā "Vai zini?" stāsta runas pedagoģe, aktrise Zane Daudziņa. Pilnu raidījuma ierakstu iespējams noklausīties Latvijas Radio mobilajā lietotnē vai mājaslapā.

Tieši balss saites katram cilvēkam piešķir viņa unikālo balsi

Thu, 22 Dec 2022 06:00:00 +0000

Cilvēka balss saites ir ārkārtīgi mazi muskulīši – vīriešiem 20-24 mm gari, sievietēm aptuveni 18-20 mm. Tieši balss saites rada mūsu katra unikālo skaņu – tieši tāpat kā ikvienam no mums ir atšķirīgi pirkstu nospiedumi, arī balss mums katram ir citāda, atšķiroties pēc melodiskās variēšanas spējas, tembra, diapazona, reģistra.

Interesanti, ka mēs izmantojam ļoti šauru balss amplitūdu – mēs varētu skanēt daudz krāsaināk un daudzveidīgāk, ja izmantotu dažādus rezonatorus. Daudzi pieraduši izmantot rezonatorus, kas ir balssaišu tuvumā, taču tad gan skaņa nav patīkama, gan balss saites tiek sistas viena pret otru un traumētas.

Sasistas balss saites ir lieliska vieta, kur ieperināties infekcijām, tāpēc izkopta balss var mūs arī pasargāt.

Ir arī citi rezonatori mūsu ķermenī, un tie ļauj radīt pārliecinošāku iespaidu un, kā izpētījuši zinātnieki, arī padarīt mūsu runu uzticamāku klausītājiem.

Latvijas Radio 3 - Klasika raidījumā "Vai zini?" par balss saitēm stāsta runas pedagoģe, aktrise Zane Daudziņa. Pilnu raidījuma ierakstu iespējams noklausīties Latvijas Radio mobilajā lietotnē vai mājaslapā.

Kādām prasmēm jāpiemīt labam runātājam?

Sun, 20 Sep 2020 06:00:00 +0000

Laba un raita valoda, skaidra dikcija un patīkams tembrs – uz šiem trim vaļiem vēlams balstīties ikvienam profesionālam radio runātājam. Kādi bija noteikumi, lai kļūtu par radiofona spīkeru starpkaru Latvijā? Kā notika radio diktoru meistarības slīpēšana pagājušā gadsimta nogalē? Kādas tagad ir ziņu lasītāju prasmes?

Runā, ka izcilais sengrieķu orators Demostens ir vingrinājies runāt ar akmeņiem mutē, savukārt ilggadīgās runas mākslas pasniedzējas Antonijas Apeles audzēkņi uz nodarbību nāca ar vīna pudeles korķi, lai labāk iekustinātu lūpas.

Tas ir tikai viens no daudzajiem Antonijas mācīšanas veidiem. Nu jau pagājuši vairāki gadi, kopš prasīgā runas skolotāja ir devusies mūžībā, taču viņas mācītais cītīgākajiem skolēniem ir kā akmenī iekalts. "Arī es esmu izbaudījusi kā šī maziņā, sausnējā dāma, krellēs un lakatos, ar stingru tvērienu paņem sava mācekļa roku iebada to sev zem ribām, lai skolēns jūt kā pareizi jāelpo," stāsta radiožurnāliste Zane Lāce-Baltalksne.

Apeles kundze reiz teikusi: "Ja cilvēks domā, ka viņš varētu runāt uz skatuves, teātrī, televīzijā vai radio, viņam jābūt ļoti paklausīgam artikulācijas aparātam - lūpas, žoklis, mute. Otrkārt, jābūt labi nostādītai balsij, kuru mēs nesūtām taisnā ceļā no balss saitēm, bet, kurai jāiziet ceļš caur rezonatoru. Tas ir garš ceļš."

Uz grīdas gulējuši, rāpojuši, ar korķi mutē runājuši pie Antonijas ir lielais vairums aktieru, televīzijas un radio cilvēku. Arī tagadējā runas mākslas pasniedzēja, bijusī diktore Arita Grīnberga atceras savu skološanos runas arodā pie Antonijas Apele. Viņa stāsta:

"Antonija mūs bāra, mīlēja, lamāja, ķidāja, piesējās katram vārdam, katrai zilbei. Un tā mēs strādājām desmit gadus."

Latvijas Radio 1 raidījuma "Reiz radio..." epizodi pilnā garumā iespējams noklausīties Latvijas Radio mobilajā lietotnē vai mājaslapā.