Labs runātājs no viduvēja atšķiras ar spēju pārvaldīt savu elpu
Miera stāvoklī elpojam 18-20 reižu minūtē, taču runājot mūsu elpa pagarinās. Tāpēc ir svarīgi to attīstīt un veidot stipru, lai varam loģiski novadīt savu domu līdz klausītājam, neķerot pēc elpas nepiemērotos frāzes brīžos. Elpu iespējams attīstīt, regulāri veicot fiziskas aktivitātes, kā speciāli trenējot, piemēram, ar Vima Hofa vingrinājumiem vai jogas pilno elpošanu.
Pirms uzstāšanās pārņem lampu drudzis: ko darīt un kā sev palīdzēt?
Ko varam mācīties no prezidentu uzrunām?
Prezidentu uzrunas vienmēr ir bijis
virtuves sarunu un mediju sīkas analīzes objekts. Tās ir bijušas
iedvesmojošas, pacilājošas, pelēkas un garlaicīgas. Prezidentu
runas ir spilgti iezīmējušas gan ģeopolitisko kursu, gan sociālo
noskaņojumu valstī.
Vai zini, ka runas procesā piedalās 40 muskuļi?
Runas procesā kopumā piedalās 40 dažādu muskuļu, un tie spēj veikt 225 dažādas darbības sekundē. Vidēji aptuveni 15 muskuļi saraujas katrā milisekundē. Šo procesu ar prātu nav iespējams kontrolēt, līdz ar to nākas paļauties uz intuitīvo spēju koordinēt un kontrolēt šo sarežģīto instrumentu.
Tieši balss saites katram cilvēkam piešķir viņa unikālo balsi
Cilvēka balss saites ir ārkārtīgi mazi muskulīši – vīriešiem
20-24 mm gari, sievietēm aptuveni 18-20 mm. Tieši balss saites rada
mūsu katra unikālo skaņu – tieši tāpat kā ikvienam no mums ir
atšķirīgi pirkstu nospiedumi, arī balss mums katram ir citāda,
atšķiroties pēc melodiskās variēšanas spējas, tembra, diapazona,
reģistra.
Kādām prasmēm jāpiemīt labam runātājam?
Laba un raita valoda, skaidra dikcija un patīkams tembrs – uz
šiem trim vaļiem vēlams balstīties ikvienam profesionālam radio
runātājam. Kādi bija noteikumi, lai kļūtu par radiofona spīkeru
starpkaru Latvijā? Kā notika radio diktoru meistarības slīpēšana
pagājušā gadsimta nogalē? Kādas tagad ir ziņu lasītāju
prasmes?