Kādām prasmēm jāpiemīt labam runātājam?

Laba un raita valoda, skaidra dikcija un patīkams tembrs – uz šiem trim vaļiem vēlams balstīties ikvienam profesionālam radio runātājam. Kādi bija noteikumi, lai kļūtu par radiofona spīkeru starpkaru Latvijā? Kā notika radio diktoru meistarības slīpēšana pagājušā gadsimta nogalē? Kādas tagad ir ziņu lasītāju prasmes?

Runā, ka izcilais sengrieķu orators Demostens ir vingrinājies runāt ar  akmeņiem mutē, savukārt ilggadīgās runas mākslas pasniedzējas Antonijas Apeles audzēkņi uz nodarbību nāca ar vīna pudeles korķi, lai labāk iekustinātu lūpas.

Tas ir tikai viens no daudzajiem Antonijas mācīšanas veidiem. Nu jau  pagājuši vairāki gadi, kopš  prasīgā runas skolotāja ir devusies mūžībā, taču viņas mācītais cītīgākajiem skolēniem ir kā akmenī iekalts. "Arī es  esmu  izbaudījusi kā šī maziņā, sausnējā dāma, krellēs un lakatos, ar stingru tvērienu paņem sava mācekļa roku iebada to sev zem ribām, lai skolēns jūt kā pareizi jāelpo," stāsta radiožurnāliste Zane Lāce-Baltalksne.

Apeles kundze reiz teikusi: "Ja cilvēks domā, ka viņš varētu runāt uz skatuves, teātrī, televīzijā vai radio, viņam jābūt ļoti paklausīgam artikulācijas aparātam - lūpas, žoklis, mute. Otrkārt, jābūt labi nostādītai balsij, kuru mēs nesūtām taisnā ceļā no balss saitēm, bet, kurai jāiziet ceļš caur rezonatoru. Tas ir garš ceļš."

Uz grīdas gulējuši, rāpojuši, ar korķi mutē runājuši pie Antonijas ir lielais vairums aktieru, televīzijas un radio cilvēku. Arī tagadējā runas mākslas pasniedzēja, bijusī diktore Arita Grīnberga atceras savu skološanos runas arodā pie Antonijas Apele. Viņa stāsta:

"Antonija mūs bāra, mīlēja, lamāja, ķidāja, piesējās katram vārdam, katrai zilbei. Un tā mēs strādājām desmit gadus."

Latvijas Radio 1 raidījuma "Reiz radio..." epizodi pilnā garumā iespējams noklausīties Latvijas Radio mobilajā lietotnē vai mājaslapā.