Ko varam mācīties no prezidentu uzrunām?

Prezidentu uzrunas vienmēr ir bijis virtuves sarunu un mediju sīkas analīzes objekts. Tās ir bijušas iedvesmojošas, pacilājošas, pelēkas un garlaicīgas. Prezidentu runas ir spilgti iezīmējušas gan ģeopolitisko kursu, gan sociālo noskaņojumu valstī. 

Līga Romāne-Kalniņa pētījumā, analizējot Baltijas prezidentu uzrunas, secinājusi, ka viņu runās izmantoti dažādi lingvistiskās pārliecināšanas paņēmieni, kas palīdz ne tikai uzrunāt klausītāju emocijas, bet arī - mūsu vērtību ķēdes.

Prezidentu publiskās runas ir kā lingvistisko resursu karnevāls.

Vairas Vīķes-Freibergas uzruna Dziesmu un deju svētkos “Rīgai 800” 2001. gadā ir leģendāra. Uz to cilvēki atsaucas joprojām, sakot, cik ļoti mums toreiz kaut kas tāds bija nepieciešams. Prezidente ar savu runu desmit gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mūs stiprināja un no jauna formēja mūsu nacionālo identitāti.

Ar vārdiem "Mēs esam vareni. Mēs esam diženi. Ko mēs gribam, to mēs varam. Ko mēs varam, to mēs darām," Vaira Vīķe Freiberga centās apgāzt latviešu tautas kompleksu, ka mēs ilgi esam bijusi apspiesta tauta. Viņa savus vārdus aicināja skaļi atkārtot. Tas ir viens no pozitīvās manipulācijas paņēmieniem. Arī Igaunijas prezidents Lennarts Meri to ļoti aktīvi izmantoja. 

Pilnu Latvijas Radio 1 raidījuma "Zināmais nezināmajā" ierakstu par spilgtākajiem piemēriem publiskās runas vēsturē iespējams noklausīties Latvijas Radio mobilajā lietotnē vai mājaslapā.